Drošības pamatkurss jeb SOLAS ir viens no svarīgākajiem kursiem, jo reāli uz neviena normāla kuģa bez viņiem nevar tikt. 

Tieši tāpēc Latvijas Jūras akadēmijā otrajā kursā tie ir obligāti jāiziet(iekļauti mācību programmā, bez nekādas atsevišķas samaksas), līdz ar to man arī nācās tos iziet.

Jau pirms kursu sākuma biju dzirdējis dažādas baumas par šiem kursiem. Biju dzirdējis, ka nāksies peldēt, kaut ko dzēst, skatīties filmas utt.

Bet nu kad kursi sākās, tad nu es sapratu, ap ko lietas grozās. 

Kursi ilga četras dienas, uz lekcijām tad nebija jāiet.

Jau pirmā diena bija diezgan interesanta, jo mums sāka stāstīt gan klasisku teoriju, gan no dzīves.

Reāli visas tēmas grozījās ap:

a) Izdzīvošana uz jūras

b) Ugunsdzēsības pamati

c) Drošības tehnika

d) Pirmā medicīniskā palīdzība

Es pieļauju, ka tiešu kursu saturu nav jēgas te atspoguļot, bet nu varu pastāstīt, ko interesantu mums pastāstīja.

Pirmām kārtām nevajag pirkt un lietot, piemēram, salūtam, glābšanas signālu raķetes, jo reāli pēc to derīgumu termiņa beigām tās var kļūt ļoti bīstamas. Tās pašas izpletņa raķetes var nestrādāt kā vajag un izpletnis var neatvērties, tādējādi raķete var nokrist uz kāda mājas jumta un tur turpināt degt. Jo kā mums stāstīja, tad nu šim te raķetēm vajag degt vismaz 40 sek., un lai tās ilgāk varētu degt gaisā un būtu redzamas citiem, tām ir izpletnis. Reāli, ja neatveras izpletnis, tad tās turpinās degt savu degšanas laiku arī jebkur citur.

Otrām kārtām nevajag bāzt pirkstus dažādos kuģa caurumos, jo nu kā mums stāstīja kursa vadītājs, tad viņam ir pietiekoši daudz pazīstami jūrnieki , kuriem nav daža laba pirksta, jo nu , piemēram, gribējuši kaut ko iztīrīt vai kaut ko citu darīt, tādējādi iebāžot pirkstu kaut kādā caurum, kurš kā izrādās var pēkšņi saspiesties, vai kaut kas iekš tā cauruma var saspiesties, tādējādi pirksts pagalam. 

Treškārt. Kā zināms, tad glābšanas plosti ir paredzēti cilvēku glābšanai, ja nu kuģis , piemēram, sāk grimt. Tad lūk izrādās, ka uz glābšanas plostiem ir makšķere, bet pats labākais, ka tā nav paredzēta zivju ķeršanai, bet gan, lai cilvēki nenojūgtos. Reāli vienkārši , lai būtu ko darīt- bezjēgā makšķerēt. Kā arī uz plosta ir trīs konservu attaisāmie, bet pašu konservu gan nav :D

Ceturtkārt. nav ieteicams paļauties uz visiem filipīniešiem, jo kā mums stāstīja, tad kad reiz uz kāda kuģa ir bijis ugunsgrēks, tad filipīnieši ir atteikušies kaut ko dzēst, jo reāli viņiem tas nav bijis pa prātam, kā nekā vēl var savainoties vai pat nomirt, tāpēc viņi neriskēšot. Tā nu pašiem virsniekiem ir nācies nodzēst ugunsgrēku, bet nu protams filipīniešus tuvākajā ostā norakstīja. Un kā mums stāstīja, tad reāli viņiem tas pofig, jo nu atrast nākošo kuģi uz kuru viņiem strādāt nav nekādas problēmas.

Piektkārt, ja uz kuģa kādam ir tas medicīnisko iemaņu sertifikāts, tas nenozīmē, ka viņš būs glābējs. Nu ir bijis tā,  ka kāds dabū smagu traumu, kur asinis uz visām pusēm šļāc un nu, kad šim cilvēkam, kuram it kā vajadzētu zināt, kas jādara, ir jāiet palīgā, tad viņš to vienkārši nevar izdarīt, jo pats no asinīm uz vietas noģībst. Tā nu konsultējoties ar krastu viss jāizdara matrožiem..

Reāli mums pastāstīja vēl daudz citas interesantas lietas, bet nu uz doto brīdi neatceros.

Katrā ziņā mums bija arī 1. palīdzības nodarbība, kuru vadīja ātrās palīdzības mediķe, un teikšu godīgi, ka bija interesanti, uzzināju daudz ko ko nezināju , jo reāli autoskolas , kursos nebija tik daudz kas no praktiskās dzīves..

Katrā ziņā visiem vajadzēja elpināt Anniņu, un izglābt vienu cilvēku, veicot ABC, gan arī jātiek izglābtam.

Pasākums var diezgan ievilkties, ja liela grupa.

Tātad tagad nedaudz par praktiskajām nodarbībām.

1) praktiskā nodarbība bija lēkšana no borta hidrotērpos, bija jāpeld grupā līdz bojai, tad paša spēkiem atpakaļ līdz glābšanas plostam, kurā vajadzēja ierāpties, tad ārā no tā, tad jātiek uzvilktam ar āķi līdz klāja līmenī, tad atpakaļ ūdenī un visbeidzot jāuzrāpjas pa vētras trapu uz klāja.

Izklausās jau gaužām vienkārši...bet nu tā gluži nebija.

Viss sākās ar to, ka mēs tikām sadalīti divās grupās. Nu es uzreiz pieteicos pirmajā, jo tādējādi vismaz varēja tikt pie sausa tērpa :D

Nu otrais bija tērpu izvēle. Nu tērpi nav pirmā svaiguma :D , jo nu tie maksā ļoti dārgi, tāpēc skola nevar atļauties jaunus, kā arī nav neviena sponsora, kurš to  varētu izdarīt. Tā nu es kaut kādā rakā pirmais tiku pie tērpiem un centos atrast tādu ar mazāk caurumiem. Paldies Dievam nenācās ņemt tērpu bez rokas un pat pirmajā brīdī likās, ka esmu paņēmis tērpu bez caurumiem. Bet nu kad gāju to uzvilkt, tad pamanīju, ka abās padusēs ir melni apļi ar bultiņu un nu jā tie bija caurumi :D  tā nu saģērbos kā nākas uzvilku vairākus kreklus, zeķes, vārdu sakot, pilns ekipējums. Jutos diezgan silti, bet nu pārvietošanās bija dīvaina.

Kad pienāca laiks lekt tad nu ielēcu kā nākas, jo ja nepareizi ielec, tad var kājas pa priekšu virs ūdens uzpeldēt, un kā dzirdēju, tad vienam no mūsu grupas tā sanāca. Līdz bojai aizpeldēt bija easy, jo nu peldējām grupā, bet atpakaļ bija jautrāk, jo nu es nebiju pamanījis, ka visi peld atsevišķi nu tā es tur kaut kur pie bojas bišķi sāku iestresot. Tā nu es max tempā sāku uz muguras uz kuģa pusi peldēt un tā kā bija stipra straume , tad bija jārīkojas ātri. Kā arī nevarēja normāli nemaz ar to tērpu uz priekšu pagriezties, tāpēc peldēju uz izjūtu. Tā nu pēc kāda laika attapos, ka esmu zem glābšanas plosta, un reāli čakarēju glābšanas operāciju, tad nu es papeldēju sāņus un izlēmu pagriezties normālā stāvoklī,  kas rezultējās ar vēsā ūdens ieplūdi tērpā, bet nu vismaz tagad varēju apskatīties, kur es esmu. Nākošajā mirklī  centos ierāpties plostā. Plosts nebija pareizā stāvokli, tāpēc ielīst bija ļoti grūti. Nācās ar rokām ievilkt savu svaru, ūdeni, kas bija tērpā utt, bet nu beigās bez neviena palīdzības to izdarīju. Tad aizpeldēju līdz uzvilkšanas āķim, kur nācās gaidīt rindā. Kad sagaidīju savu kārtu, tad apliku ap sevi virvi un mani uzvilka un atkal nolaida lejā, tas bija galīgi vienkārši. Un tad nāca jautrākā daļa, bija jākāpj pa vētras trapu uz kuģa. Biju jau dzirdējis, ka tas ir ļoti grūti un nu es to izbaudīju :D  Grūtums slēpās tur, ka nu kājas bija pilnīgi pilnas ar ūdeni un reāli pacelt tās bija neiespējami, tāpēc atkal nācās tikai ar roku spēku uzvilkties, labi , ka pie pēdējā pakāpiena , kura vairs es neredzēju aiz kā pievilkties, kursa biedri palīdzēja līdz galam uzvelties uz klāja. Vienu brīdi es jau sāku domāt, ka nokritīšu, bet nu labi , ka tā nesanāca. Kad mēģināju pastaigāt pa klāju, tad es tikai sapratu, cik daudz ūdens bija manā tērpā, nu teikšu kā ir kādi vismaz 2 normāli spaiņi katrā kājā :D Kad tiku nost no tērpa, biju ļoti priecīgs. Vienu gan varu teikt, auksti palika tikai tad, kad bija jāiet pārģērbties, bet nu tā jau laikam godam biju visu izdarījis.

2)praktiskajā nodarbībā bija dzēšana un glābšana no piedūmotas telpas. Nu šī praktiskā nodarbība bija super elementāra, bet nu ja kādam ir klaustrofobija, tad nu būs problēmas. Tātad mēs tikām sadalīti trīs grupās, mums pastāstīja īsu instrukciju kā tvērt gaisa balonu un tad bija jāiet pārģērbties. Šoreiz biju otrajā grupā. Kas tad mums bija jāvelk,  bija jāvelk seno laiku uguns izturīgais tērps, kurš izskatījās kā no 70. gadiem, un tad bija liela apavu izvēle, vai nu lielie vai nu nedaudz lielāki. Katrā ziņā man jau tas netraucēja bet nu bija tā nedaudz nepatīkami. Tad nāca gāzmasku uzvilkšanas laiks. Tā kā es biju grupā ar divām meitenēm, tad nu aiz pieklājības meitenēm tika normālās vācu gāzmaskas, bet večiem vecās labās krievu gāzmaskas. Nu tā kā es nekad nebiju tādas lietojis, tad nu bija diezgan dīvaini. Kad dabūju viņu uz galvas, tad nu atdabūju ventili vaļā un sāku elpot balona gaisu, kas bija diezgan labs. Tad bija jāiet glābt Anniņa, kura bija ielikta piedūmotā telpa, kad ielīdām iekš telpas, un durvis tika aiztaisītas, tad otram cilvēkam ar krievu gāzmasku sākās problēmas un viņš nevarēja paelpot.  Tā nu viņš diezgan sāka iestresot līdz tika atpakaļ ārā. Tā nu apliku tikai es un divas meitenes. Bija pilnīga piķe melna tumsa. nevarēja redzēt neko.  Varēja dzirdēt , tikai savu un citu elpošanu. Bet nu mēs sākām kustēties uz priekšu, es godīgi sakot neko neredzēju, no sākuma mēs iegājām tupikā, bet nu beigu beigās atradām Anniņu un tikām ārā. Bet nu nebija tik grūti, vnk tas tāpēc, ka reāli mums jau bija apziņa, ka tur jau nav nekādi caurumi un bīstami objekti, bet ja nu tā būtu reāla situācija, tad bez luktura būtu diezgan stulbi iet šitā. Tad nāca nākošā grupa un mums bija iespēja paskatīties no malas. Prikols bija tāds, ka nākošajā grupā vienai meitenei nācās iet ar rezerves gaisu, tāpēc visu laiku skanēja svilpe :D U otrs prikols bija tāds, ka pasniedzējs Anniņu nemaz iekšā nebija nolicis, tā kā viņi meklēja neko :D . Pie reizes pasniedzējs vēl parādīja dažus skaņas specefektus. Bet nu visus pārspēja blīkšķis, kad kāds iekš tumsas nerespektēja pakāpienu un nomaucās, tas tik bija blīkšķis, bet nu tas tā. Kad iznāca grupa ārā, tad nu viņi tā bišķi iestresoja, ka nebija atraduši Anniņu, bet nu kad uzzināja , kur ir Anniņa , tad nebija pārāk iepriecināt, bet nu tas tā..

Any way vēl bija arī jāveic grilla un gāzes caurules dzēšana. Tas bija ļoti vienkārši. Bet nu nevajag uzķerties uz trika, kad atskan trauksmes signāls nevis 7 reizes un 1 garš, bet 6 reizes īss un 1 garš, kā mēs uzķērāmies, tālākais bija vienkārši, jāsaliek ūdens šļūtenes kopā un jādzesē grills, un jānodzēš gāzes liesma, bet citam pa to laiku ar metāla puļķi jāaiztaisa grilla vāks. Nekas sarežģīts.

Un jā nevar aizmirst nepastāstīt par filmām. Būs jāskatās vnk unikālas filmas, kuras būs vnk SUPER AIZRAUJOŠAS :D:D

labi ,ka viņš atstāj pulti un var pats pārtīt uz priekšu..

Un tad nāk ieskaites diena, ieskaitē bija pietiekoši daudz tādi jautājumi, kurus mēs nemaz kursos nepaskatījām, tāpēc nu nācās domāt, peim. cilvēkā plaušu tilpums, jautājums no MARPOL, un vēl daži labi grūt jautājumi, bet tā kā viņš pats aizgāja prom, tad varējām sadarboties un kaut kā visu sarakstīt. Kopumā visi dabūja ieskaitīts, katrā ziņā tas ir tas, par ko vismazāk būtu jāuztraucas

Kopumā tikai pozitīva pieredze no šī kursa, daudz labāks par daudziem parastajiem priekšmetiem skolā.